RU LV EN Pirmdiena, 1. jūnijs | 22:32

Dabas objekti

« 1 … »

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Slutišķi, Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321, +371 65422818
Priežu mežā, kas piegulst Slutišķu kraujai, ir atrastas daudzas retas un aizsargājamas augu sugas: piramidālais cekuliņš (Ajuga piramidalis L.), meža silpurene (Pulsatilla patens (L.) Mill.); pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis (L.) Mill.); parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare L.), čemuru palēks (Chimaphila umbellata (L.) W.P.C.Barton), laimes palēcīte (Orthilia secunda (L.) House syn. Pyrola secunda L.; Ramischia secunda (L.) Garcke). No kraujas paveras izcili skaisti, tuvi un tāli Daugavas ielejas skati uz Daugavsargu loku.
Krāslava, Krāslavas nov., LV-5601
Tel. +371 656 22201
Te ir tumši, šokolādei līdzīgi māli. Pilskalnā atrastas akmens cirvju, dzīvnieku kaulu, māla trauku atliekas.
Stiglova, Šķilbēnu pagasts, Viļakas nov., LV-4587
Tel. 371 645 21243
Dabas taka Stiglovas strauta gravā, kur ir 3-4 m augsti smilšakmens atsegumi un sastopamas ap 60 dažādas augu sugas. Atpūtas un piknika vieta.
Robežnieki, Robežnieku pagasts, Krāslavas nov., LV-5666
Tel. +371 22015347, +371 65629524
Atrodas Lielā Gusena ezera krastā, gleznainā apvidū ar dabiski saglabātiem apskates posmiem, kā arī diviem labiekārtotiem laukumiem veselīgai atpūtai. Takas kopgarums ir 1,3 km. Takā atrodas 15 pieturas ar informācijas stendiem un atraktīviem uzdevumiem. Taka iekārtota ar mērķi, lai katrs ceļotājs varētu papildināt savas zināšanas par dabas objektiem un gūt estētisku gandarījumu, labi atpūsties.
Nagļu pag.,, Rēzeknes nov.
Tel. +371 28301143
Tūristi var iepazīties ar purva ainavu. Teirumnieku ezeru un purva augu valsti.
Vasargelišķi, Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321, +371 65422818
Uzkāpjot skatu tornī, no putna lidojuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Pa labi paveras skats, kas attēlots uz 10 latu naudas zīmes. Ņemiet „desmitnieku” un brauciet salīdzināt!
Šķeltovas pagasts, Aglonas nov., LV 5653
Tel. 371 656 22201; 653 22100. Mob. tel. 371 29118597
Neliels, dzidrs neparastas krāsas ezers melleņu meža vidū. No seniem laikiem Velnezeru uzskatīja par noslēpumainu vietu.
Geitviniški, Vecsalienas pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321,
Ververu krauja atrodas Daugavas kreisajā krastā, Ververu lokā, iepretī bijušajām “Ververu” mežsarga mājām. Izcils dabas piemineklis. Viena no nozīmīgākajām Daugavas ielejas pamatkrasta kraujām visā upes tecējumā. Augstums 42 m (virs Daugavas ūdens līmeņa vasaras periodā), garums apm. 370 m, nogāzes ļoti stāvas, to slīpums vidēji 40°, taču atsevišķās vietās tas sasniedz 80°-90°, vai pat veido negatīva slīpuma pārkares. Krauju veido drupu ieži – smilts, grants un morēnas slāņkopas, kuras ir deformētas krokās.
Rakuti, Ūdrīšu pag., Krāslavas nov., LV-5601
Tel. +371 26538824, +371 29106312
Ārstniecības augu lauki ekoloģiski tīrajā un ainavām bagātajā dabas parka "Daugavas loki" teritorijā.
Kaplava, Kaplavas pagasts, Krāslavas nov., LV-5668
Mob. tel. +371 29472638
Odu taka iepazīstina ar meža, purva ainavām, kur iespējams aplūkot dažādus augus: cūkaušus, nārbuļus, kā arī sastapt meža bites. Iespēja viesoties purva „koncertzālē”, egļu vērī, aplūkot mežacūku rakumus, īpatnēji saaugušus kokus (bērzus, egli un priedi).
Zvirgzdenes pag., Ciblas nov.
Tel. 371 657 00834
Valsts aizsardzībā esošais ezers Ludzas nomalē.
Ceļa posma Rugāji -Balvi kreisajā pusē, 3 km no Rugājiem, Lukstiņos, Rugāju pag., Rugāju nov., LV 4570
Mob. tel. +371 26263396
830 m gara dabas izziņas taka gar Vārnienes upes krastiem, dažādu šķēršļu pārvarēšana un atjautības uzdevumu risināšana gan lieliem, gan maziem. Takas beigās - ugunskura vieta. Gida pakalpojumi.
Rušonas pagasts, Rušona, Riebiņu nov., LV-5329
Šņepstu Lielais kalns atrodas Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē (braucot no Preiļiem). Iegarenam maizes kukulim līdzīgais kalns ir 19 m augsts. DR pusē tas ir bijis aizsargāts ar grāvjiem, starp kuriem atradusies uzeja pilskalna plakumā. Plakums un D nogāze tiek arti kopš seniem laikiem, tādēļ dziļais melnais kultūrslānis, kas sedz kalna virspusi, ir sajaukts un lielākoties noarts uz leju. Pilskalnu lielā mērā postījuši arī mantrači. Vietējie zemnieki kādam Bogomoļeca tēvam Jaunā muižā nesuši pilskalnā atrastās senlietas veselām pītenēm. Latvijas Vēstures muzejā glabājas divi Šņepstu pilskalnā atrastie ovālie 5. gs. šķiltavakmeņi un vairākas citas senlietas. Šeit atrastās lietas glabājas arī Viļņas muzejā. Teika stāsta, ka kalnam vienos sānos bijušas durvis. Aiz tām sēdējusi jauna meita ar melnu suni pie kājām. Jaunavai septiņus gadus esot jālasa no ērkšķu krūma ogas. Citā teikā teikts, ka viņa uz kādu laiku aizdevusi ļaudīm naudu. Reiz kāds cilvēks to laikus neatdevis. To sākuši mocīt velni.
« 1 … 3 4 5 6 

FOTOGALERIJA


REĢIONA KARTE