RU LV EN Trešdiena, 20. novembris | 03:28

Upes

Galvenā reģiona upe ir leģendārā Rietumu Dvina ar lielu pieteku skaitu (Usvjača, Lužesnjanka, Kaspļa, Vitjba, Lučosa u.c.). Tā ir līdzenuma upe ar lokanu gultni, daudzām krācēm un salām. Reģiona teritorijai nākas upes vidējais tecējums, upe tek pa Gorodokas un Vitebskas augstienēm, Braslavas un Svencjanu grēdu ziemeļu nogāzēm, pa Polockas un Suražas zemieņu lielāko teritorijas daļu.

Dabas parks "Daugavas loki"Baltkrievijas teritorijā upe gultnes platums mainās no 100 līdz 300 m, bieži gadās krāces un sēkļi, (piemēram, pirms Vitebskas, Disnas ietecē un pie Verhņedvinskas). Dažās vietās upes ieleja ir šaura, kanjonveidīga, bet dziļums sasniedz 50 m. Ietekot Baltijas zemienē upe kļūst platāka, gultnes platums sasniedz 800 m, bet upes ieleja izplēšas uz 5 – 6 km.

Ūdens sateces baseinā atrodas liegumi: „Čortova boroda” (no Vitebskas 2 km uz rietumiem), „Mežozernij”, „Osveiskij”, „Kozjanskij”, „Jeļņa”, „Boloto Moh”, „Koritenskij Moh”, „Prošickije Bolota”( daļa), „Glubokoje Čerbomislo”, „Boļšoje Ostrovito”, „Dolgoje”, „Beloje”, „Krivoje”, „Sosno”, „Riči”, „Juhovičskij”, „Velikoje Boloto”, „Fomino”, „Lonno”, „Zapoļskij”, „Mošno”, „Čistik”, „Zabolotje”, unikāls meža gabals „Jaznenskaja dubrava”.

Senajos laikos Rietumu Dvina bija spraigs starptautiskās nozīmes ceļš, daļa no leģendārā ceļa „no vikingiem uz grieķiem”.

Verhņedvinskā Rietumu Dvinā ietek 183 km gara Drissas upe. Drissa iztek no atrodošā ainavu liegumā „Siņša” Drissas ezera ūdens klajuma dienvidrietumu puses. Ezeri šeit veido īstu dārgo rotu: Glibo – Drissi – Siņša – Volobo – Donskoje – Prolobno – Ostrovci – Optino... Kopā Drissas baseinā ap 10 lielo ezeru. Drissa ir ne pārāk plata upe ar augstiem, mežiem apaugušiem krastiem, ar straujtecēm pagriezienos, krācēm un akmeņaino gultni.

Upe Oboļa iztek no Neščerdo – Gorodeckas augstienē esošā Ezeriščas ezera un ietek Rietumu Dvinā Polockas zemienē. Pa Oboļas upi iet populārs ūdens maršruts. Līdz Kozjanu ciematam upe līkumo caur neizbrienamiem purviem, priežu un jauktiem mežiem, aizmirstiem meža ezeriem. No Kozjaniem līdz Niščas grīvai Oboļas upe tek pa akmeņainiem sēkļiem starp augstiem krastiem. 

Lučosa – Rietumu Dvinas kreisā pieteka, tek pa Vitebskas apgabala Vitebskas un Lioznenas rajonu teritorijām, Rietumu Dvinā ietek Vitebskas pilsētas robežās. Upes platums 20 – 30 m, lejtecē līdz 60 m, iesalst decembrī līdz marta beigām. Lučosai ir stāvi, krauji krasti. 

Rietumu Dvinas kreisā pieteka – upe Kaspļa – iztek no ezera ar tādu pašu nosaukumu, kurš atrodas Vitebskas augstienes nogāzēs Krievijas teritorijā Smoļenskas apgabalā. Upes garums ir 136 km, Baltkrievijas robežās – 20 km. Upes gultne maz līkumaina, augštecē 10 – 30 m plata, lejtecē līdz 40 – 50 m.

DisnaDisna – Rietumu Dvinas kreisā pieteka. Iztek no ezera Disnai Lietuvā, lielākā upes daļa tek pa Baltkrievijas teritoriju Vitebskas apgabalā. Upes garums ir 178 km, baseina platība – 8180 kv.km. Upe iesāk savu tecējumu Lietuvā, netālu no Baltkrievijas robežas, tek uz austrumiem pa Vitebskas apgabala Šarkovščinas un Mioru rajonu teritoriju un ietek Rietumu Dvinā pie Mioru pilsētas. Zīmīgi ir tas, ka pilsēta stāv tieši Rietumu Dvinas pusceļā.

Krievijas teritorijā sākas upe Nišča, kura iztek no Niščas ezera. Šo straujo „taigas” upi ar augstiem krastiem mīl ūdens tūristi. Viens no populārākajiem ūdens maršrutiem sākas pie Čerepitas ezera Neščerdo – Gorodeckas augstienē. Caur ezeru tek Čerepeticas upe, kura vēlāk ietek Niščā. Maršrutu pa Nišču var turpināt līdz tās ietecei Drissā, kura savukārt, nes savus ūdeņus uz Rietumu Dvinu.

FOTOGALERIJA


REĢIONA KARTE